Loading ...
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu Latvijai 2020. gadā ir jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars energobilancē līdz 40%. Lai sasniegtu šo mērķi, valsts paredz palielināt iepirkto elektroenerģiju, arī no biogāzes koģenerācijas stacijām, tādējādi nodrošinot sektora izaugsmi.
Pēdējā gada laikā biogāzes koģenerācijas projekti Latvijas tirgū ienākuši sevišķi strauji, taču jāpiebilst, ka reti kurš Latvijā realizētais projekts var lepoties ar vismaz diviem veiksmīgi nostrādātiem gadiem, kamēr šādu projektu plānotais ekspluatācijas laiks ir vismaz 10 gadu. Pašlaik Latvijā tiek realizēti projekti, kas ļoti atšķiras izmantotās tehnoloģijas, izejvielu nodrošinājuma un projekta jaudas ziņā.
Uzņēmēju un arī finansētāju risku šobrīd nosaka fakts, ka biogāzes koģenerācijas projektiem to finansēšanas brīdī vēl nav pārskatāma, pragmatiska optimālas attīstības virziena un skaidras biznesa koncepcijas. Līdz ar to, ņemot vērā Latvijas pieredzi, pagaidām vēl nevar skaidri novērtēt esošo projektu priekšrocības un trūkumus. Turklāt jāpiebilst, ka atsevišķi projekti jau īsi pēc darbības sākšanas ir saskārušies ar nopietnām problēmām, piemēram, izejvielu trūkumu, kas nozīmē, ka nav stabilu izejvielu piegādes kanālu (t.i., nav noslēgti ilgtermiņa izejvielu piegādes līgumi un nav pieejami savi izejvielu resursi). Tāpat būtiskas nepilnības tiek pieļautas attiecībā uz plānoto jaudu nesasniegšanu un tehnoloģiskām nepilnībām, tādējādi aktualizējot projektu sagatavošanas sākotnējā posmā pieļautās kļūdas. Vairākumā projektu siltumenerģija tiek izmantota nelietderīgi, tāpēc nedaudz mazāk par pusi iegūtās enerģijas tiek nevis izmantota efektīvai ražošanai, ēku apkurei vai dzesēšanai, bet “aiziet” atmosfēras sildīšanai.
Ārvalstu pieredze Swedbank rokās
Kaut arī Latvijā jau ir realizēti vairāk nekā 25 biogāzes koģenerācijas projekti, Latvijas pieredze vēl būtiski atpaliek no Vācijas, kur šobrīd darbojas vairāk nekā 6000 biogāzes koģenerācijas projektu.
Ņemot vērā nepietiekamo kompetences līmeni Latvijā, Swedbank sadarbībā ar “GLC Baltic” SIA stratēģiskajiem konsultantiem rīkoja semināru, kurā aicināja zināšanās dalīties atzītus nozares speciālistus no Vācijas:
- “GLC Glücksburg Consulting” AG – konsultanti ar ilggadēju pieredzi biogāzes jomā;
- “Pro2” GmbH – vieni no vadošajiem koģenerācijas bloku piegādātājiem: uzņēmuma vadītājs Mr. S. Waerdt;
- “Loick Bioenergie” GmbH – biogāzes projektu attīstītāji: vadītājs Mr. B. Schurholz.
Papildus Swedbank zinošākajiem uzņēmumu speciālistiem seminārā aicinājām uzkrāt zināšanas arī tādas ar biogāzes koģenerācijas projektu izvērtēšanu saistītas organizācijas kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Lauku atbalsta dienestu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Zemnieku saeimu un Ekonomikas ministriju.
Būtiskākie secinājumi
1. Līdzīgi kā Latvijā, arī Vācijas atjaunojamo energoresursu jomu regulējošā likumdošana attīstās, un 01.01.2012. spēkā stāsies jaunākā, trešā, likuma versija. Jāuzsver, ka Vācijā realizētajos projektos daudz aktīvāk tiek nodrošināta lietderīgās siltumenerģijas izmantošana, pretējā gadījumā projekti nevarētu nodrošināt vēlamos rentabilitātes rādītājus. Plānotā EBITDA rentabilitāte ir 40–50%.
2. Sagatavošanas posmā galvenais kritērijs ir projekta ilgtermiņa darbības nodrošināšana, kas nozīmē:
- konkrētajai videi atbilstošas tehnoloģijas izvēli un apstākļiem piemērotu ražošanas jaudu uzstādīšanu;
- pārdomātu izejvielu piegādes kanālu izveidošanu.
3. Tieši izejvielu pieejamība ir būtisks aspekts, it sevišķi projektiem, kuru jauda ir lielāka par 0,5 MW. Biogāzes reaktoram jānodrošina pastāvīga bāzes izejviela, piemēram, viena veida zaļmasa, kuru nav ekonomiski lietderīgi transportēt no liela attāluma. Tādēļ jau sākotnējā posmā konservatīvi jāizvērtē izejvielu piegādes iespējas, kas var būt savā pārraudzībā esošu zemes resursu izmantošana/ražošanas pārpalikumi vai arī ārēji piegādātāji. Ja lielāka nozīme ir ārējiem piegādātājiem, kritiski svarīgi ir izvērtēt pušu ieinteresētību ilgtermiņa sadarbībā un jau savlaicīgi apsvērt rīcību gadījumā, ja lielākie tuvākajā apkaimē strādājošie zaļmasas piegādātāji izvēlas nākamajā sezonā audzēt graudaugus vai rapsi.
4. Projekta sākumposmā naudas plūsma ir visdzīvākā, tādēļ ir būtiski nodrošināt stabilu biogāzes stacijas darbību un nepārtrauktu enerģijas ražošanu pirmo divu gadu laikā pēc darbības sākšanas. Šajā gadījumā ātrāku ieplānoto jaudu sasniegšanu var palīdzēt nodrošināt ražotāja sniegtās garantijas, par kurām iepriekš jāvienojas, slēdzot sadarbības līgumu. Lai arī tas var tikt uztverts kā papildu izmaksu slogs, tieši iekārtu piegādātājiem ir vispilnīgākās zināšanas par šo iekārtu darbību, tādēļ uzskatāms, ka labākus rezultātus var sasniegt, ja iekārtu pilnvērtīgu apkopi un darbības uzraudzību nodrošina šo iekārtu izgatavotājs vai vismaz autorizēts dīleris. Nenodrošinot kvalitatīvu iekārtu apkopi, pastāv risks, ka garantijas līgums zaudē spēku un ārkārtas gadījumā arī apdrošināšanas summas izmaksa tiek atteikta.
Rezumējot mēs varam teikt, ka biogāzes projektiem Latvijā ir liels potenciāls, tādēļ ilgtermiņā stabilāki būs tie projekti, kuru lielums būs atbilstošs konkrētajā vietā pieejamam izejvielu apjomam un kuri perspektīvā varēs nodrošināt lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu.
Lai noskaidrotu svarīgākos finansēšanas jautājumus, aicinām izmantot šo mūsu kompetenci un pieteikties uz konsultāciju pie Swedbank uzņēmumu apkalpošanas speciālistiem, lai novērtētu projekta attīstības riskus un iespējas.
